Komentāru nav

Helovīnu ballīte!

Skolotāja Ligita ar bērniem maskās sasēdušies rindā.

Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir ļoti sena tradīcija. Visu svēto dienas priekšvakars tradicionāli tiek atzīmēts 31.oktobrī.

Helovīna tradīcijas mums nemaz nav tik svešas, kā sākotnēji varētu likties. Izrādās, kaut ko līdzīgu šiem svētkiem tradīciju veidā piekopa jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras – viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad reizi gadā atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie.

Arī Latvijā miglas un ēnu pārņemtie rudens vakari līdz pat šim brīdim zināmi kā veļu laiks.izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi, mistikas apņemtajā laikā īpaši aktivizējoties arī raganas un citas nelabas būtnes.

Mārtiņos arī beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Šai budēļos iešanai ir rituāla nozīme. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem. Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, mazais vīriņš, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni.

raksts-2016_helovins-1

Masku ballītē piedalās – Angela Z., Una E., Alīna A., Vera V., Lelde Ķ., Jana S., Aleksis K., Artūrs K., Raivo V., Ralfs M. un skolotāja Ligita Z.

Kopīgi klājām galdus, gatavojām rotājumus – veidojām attiecīgu gaisotni klasē.

Komentāri ir slēgti.

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert