11. novembris Latvijas valstij un latviešu tautai ir īpaša diena, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, svinēta Latvijas armijas uzvara pār Bermonta karaspēku 1919. gadā un godināta Latvijas brīvības cīnītāju, kritušo varoņu piemiņa. Lai vairāk izzinātu Latvijas vēstures gaišās un arī skarbās, izšķirošās lappuses par mūsu valsts vēstures likteņgriežiem, kad īpaši godinām un pateicamies tiem varoņiem, kas ziedojuši savu dzīvību par brīvu un drošu valsti, 2024. gada 11. novembra pēcpusdienā mūsu skolas 6. – 12. klašu skolēni kopā ar savām skolotājām Kristīni Saliņu, Daci Izotovu un Jolantu Junaku devās uz tikšanos ar vēsturnieku, Ogres novada Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītāju, Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona kaprāli Kasparu Špēli Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā.
Zemessargs, Latvijas kultūras mantojuma sargātājs un militārās vēstures pētnieks Kaspars Špēlis savu vēstījumu par latviešu karavīriem Pirmā pasaules kara laikā papildināja ar iespaidīgu līdzatvestu lietu kolekciju no patstāvīgās ekspozīcijas par Pirmo pasaules karu. Varējām gan apskatīt, gan aptaustīt, gan arī pasmaržot dažādus oriģinālus Pirmā pasaules kara laika kaujās atrastos vēsturiskos priekšmetus, kas stāsta par tā laika karavīru ikdienu. Daudzi no kolekcijas priekšmetiem tikuši uzieti karalauka ierakumos. Gan zēni, gan meitenes aizrautīgi cilāja, aptaustīja, ostīja un pat piemērīja vērtīgās vēsturiskās liecības, kaujās atrastos vērtīgos, oriģinālos priekšmetus, kas savā laikā karalaukā bija tik ļoti noderīgi karavīriem. Paldies zemessargam, Latvijas kultūras mantojuma sargātājam un militārās vēstures pētniekam Kasparam Špēlim par aizraujošo un iedvesmojošo vēstījumu par latviešu karavīru gaitām Pirmajā pasaules karā un brīvības cīņās, kurās 1918. gada 18. novembrī iegūtā valsts neatkarība bija jānosargā, lai latviešu tauta varētu dzīvot patstāvīgā, neatkarīgā, demokrātiskā valstī. Šodienas pasākums par Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem ir stiprinājis mūsu patriotisma jūtas, piederības sajūtu, latvisko identitāti un savas Dzimtenes mīlestību. Mums visiem ir radusies vēl lielāka interese par turpmāko sadarbību ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas atsaucīgajām, gādīgajām darbiniecēm.
Visi tikšanās foto attēlu galerijā
Teksts un foto: Kristīne Saliņa