Komentāru nav

Starptautiskā Bakalaurāta programmu ietvaros veiktais pētījums par neiroplasticitāti

Pētījuma laiks: 29.01.2018. — 6.02.2018.

Vieta: Strazdumuižas internātvidusskola attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem

Autors: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Kristaps Eduards Šerps

Pētījuma dalībnieki:  9 neredzīgi 7.-12. klases izglītojamie

 

Saistībā ar Starptautiskā Bakalaurāta programmu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Kristaps Eduards Šerps organizēja pētījumu par neiroplasticitāti – smadzeņu spēja radīt jaunus savienojumus pēc dažādu funkciju zušanas, piem., redzes. Neredzīgiem cilvēkiem šis princips izpaužas ar dzirdi un tausti saistītu funkciju (dzirdes atmiņas u.c.) uzlabojumu, tādēļ viņi ir īpaši spējīgāki ar dzirdi un mūziku saistītās aktivitātēs. Mērķis izpētīt, kā neiroplasticitāte spēj uzlabot neredzīgo cilvēku dzirdes spējas un kā šīs funkcijas ir saistītas ar smadzeņu reģioniem, kas atbild par dzirdi.

Neiroplasticitāte spēj ietekmīgi uzlabot spējas, ja bērns ir dzimis neredzīgs vai ja redzi ir zaudējis kritiskajā attīstības periodā (līdz 3 gadiem pēc dzimšanas). Veicot šo pētījumu, Kristaps ieguva vērtīgu pieredzi, kuru vēlāk varēs pielietot, kā viņš plāno, studējot medicīnu un strādājot izpētes centros, kas mēģina izprast smadzeņu darbību un veic atklājumus.

Pētījums kopumā aizņēma aptuveni 30 minūtes katram izglītojamajam, un to sastādīja četras daļas, kurās tiek aplūkotas specifiskas neiroplasticitātes izpausmes:

  • Dzirdes atmiņa: Tika noskaitīti 10-15 vien-zilbju un div-zilbju vārdi, pēc kuru atkārtotā daudzuma noteikta dzirdes atmiņa.
  • Orientēšanās telpā: Atrodoties telpas centrā, ap kuru novietoti 8 skaļruņi, pētījuma dalībniekam vajadzēja norādīt, no kuras puses atskan noteikts tonis. Šī daļa tika veikta ar abām un katru ausi atsevišķi.
  • Spēja atpazīt mūzikas toņus: Dalībnieks vairākas reizes dzirdēja divus konsekventus toņus, kas vai nu “kāpj” uz augšu vai leju. Ar katru reizi toņu atskaņošanas ilgums samazinājās.
  • Dzirdes intervāls: Atskaņojot zemas un augstas frekvences intervālus, dalībniekam vajadzēja pateikt, no kura līdz kuram brīdim ir dzirdams noteikts tonis.
  • Ar pētījuma rezultātiem Kristaps iepazīstinās pēc datu apkopošanas.

Pētījuma norise attēlos:

Komentāri ir slēgti.

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert