Pirmdien, 2024. gada 2. decembra pēcpusdienā Rīgas Strazdumuižas vidusskolas – attīstības centra 3. stāva 307. kabinetā skolotājas Kristīne Saliņa un Dace Izotova kopā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbinieci Gundegu Tabaku aicināja mūsu skolas 6. – 9. klašu (4. un 5. grupas) zinātkāros grāmatu lasītājus – bērnu un jauniešu literatūras ekspertus uz Ziemeļvalstu literatūras nedēļai veltīto Krēslas stundas lasījuma pasākumu ar galveno mērķi vairāk iepazīt Ziemeļvalstu literatūru un kultūru. Lasījām un pārrunājām izcilās zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes grāmatu “Brāļi Lauvassirdis”(1973) – stāstu par diviem brāļiem – mazo, smagi slimo Sausiņu un skaisto, gudro, drosmīgo Jonatanu.
Kad drošsirdīgais Jonatans, ugunsgrēkā glābjot savu mazo brāli, iet bojā, stāsts tikai sākas, jo brāļi norunājuši tikties kopīgi izsapņotajā teiksmu un ugunskuru zemē Nangijālā, kur abi arī satiekas Ķiršu ielejā. Atklājas, ka Nangijāla tiešām ir pasakaini burvīga vieta, kurā viss ir iespējams, tomēr dzīvi tur aptumšo ļaunais Tengīls, kas nežēlīgi paverdzinājis kaimiņu Ērkšķrozīšu ieleju. Brāļi Lauvassirdis ar gudrību un neapsīkstošu pašaizliedzīgu drošsirdību cīnās pret Tengīlu un galu galā viņu arī uzveic. Šogad Ziemeļvalstu literatūras nedēļas galvenā tēma ir “Brīvība ziemeļos”. Šī gada tēma “Brīvība ziemeļos” liek mums pārdomāt par brīvības jēdzienu, kam var būt daudz izpausmju: no personas brīvības dzīvot pēc saviem ieskatiem, pēc savas izvēles līdz visas tautas kopīgai tiekšanās pēc neatkarības un suverenitātes. Varējām padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, drošsirdība, mīlestība un arī par to, kas ar cilvēkiem notiek pēc nāves. Daudziem smagi slimiem bērniem visā pasaulē šī grāmata ir kļuvusi par mierinājuma stāstu, par pasakas veidotu tiltu starp dzīvi un nāvi, kur tumsa ir ātri pārejoša, kur tumsa atkāpjas gaismas priekšā.
Grāmata mūsu auditorijā raisīja arī diskusiju par to, ja mums tiktu dota iespēja paceļot pa pasakainām sapņu pasaulēm, tad kuru sev šajā dzīvē pazīstamu cilvēku mēs izvēlētos par to savu cilvēku, ar kuru patiesi vēlētos atrasties kopā vēl kādā dzīvē vienā laikā un telpā.
Teksts un foto: Kristīne Saliņa