Trešdien, 2025. gada 3. decembra pēcpusdienā Rīgas Strazdumuižas vidusskolas – attīstības centra 2. stāva 209. kabinetā skolotājas Kristīne Saliņa un Dace Izotova kopā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas vecāko bibliotekāri Gundegu Tabaku aicināja mūsu skolas 8. klases un citu klašu zinātkāros grāmatu lasītājus uz Ziemeļvalstu literatūras nedēļai veltīto pasākumu “Supervaroņi nekad nepadodas!” ar galveno mērķi vairāk iepazīt Ziemeļvalstu literatūru un kultūru. Vispirms mēs visi kopā noskaidrojām Ziemeļvalstu karogu vizuālo un ģeogrāfisko atbilstību. Lasījām un apspriedām zviedru autoru Eliasa un Agneses Volundu ( Eliass Volunds ir zviedru rakstnieks, bet Agnese Volunda ir grafiskā dizainere un ilustratore.) sarakstītās grafiskās noveles “Rokasgrāmata Supervaroņiem. 1. daļa. Rokasgrāmata”(2021) un “Rokasgrāmata Supervaroņiem. 2. daļa. Sarkanā maska”(2022) – aizraujošus stāstus par meiteni Līsu un viņas sarežģīto dzīvi skolā un to, ko patiesībā nozīmē būt supervaronim. Līsu skolā izsmej un pazemo pusaudžu banda. Mēģinot rast izeju no šīs situācijas, viņa bieži bēg uz pilsētas bibliotēku, lai paglābtos no saviem vajātājiem. Kādu dienu viņa atrod grāmatu, kurā aprakstīts, kā kļūt par supervaroni. Līsa nolemj nepadoties un sāk rīkoties. Viņa apgūst daudzus paņēmienus, kā kļūt par supervaroni. Atklājusi, ka viņai piemīt superspējas, meitene ar savām superspējām sāk palīdzēt citiem. Runājot par Līsu, nonācām pie atziņas, ka palīdzot citiem, cilvēks palīdz pats sev. Īstā cilvēka superspēja ir pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir un tā vietā, lai censtos mainīt citus, labāk attīstīt spēju mainīties pašam.
Pasākumā bija iespēja darboties arī praktiski – ikviens varēja patstāvīgi izvēlēties no skolotājas Daces izveidotajām supervaroņu tēmas darba lapām sev interesantāko varoni un aizpildīt savu darba lapu.
Šis pasākums mūs rosināja aizdomāties par to, ka nav jāpadodas visādiem ikdienas pārbaudījumiem vai izaicinājumiem, bet gan jācenšas rast risinājumu nopietnās, šķietami neatrisināmās situācijās.
Supervaroņi nekad nepadodas!
Teksts un foto: Kristīne Saliņa