Meža vidū dzīvoja trīs rūķi: Izī-pizī, Pūt un palaid, un Ne šis, ne tas. Katrs no viņiem bija īpašs ar saviem paradumiem un raksturu:

Izī-pizī – Viņam viss vienmēr gāja gludi un bez rūpēm. Viņš mīlēja sakārtot lietas vienkārši, bez steigas un sarežģījumiem. Ja kas notika, viņš tikai pasmaidīja un teica: “Izī-pizī, dzīvosim tālāk!”

Pūt un palaid – Viņš bija vismierīgākais no visiem. Ja citi rūķi sāka par kaut ko uztraukties, viņš vienkārši teica: “Eh, pūt un palaid! Kam stress, ja var dzīvot mierīgi?”

Ne šis, ne tas – Viņš vienmēr bija apjucis un nevarēja izlemt. Vai tas būtu par to, ko brokastīs ēst, vai kurā meža takā doties, viņa atbilde vienmēr bija: “Ne šis, ne tas… varbūt abi?”

Trijatā viņi dzīvoja priecīgi savā meža mājiņā, kur viss bija kā pašu rokām radīts. Mežs bija viņu patvērums, pilns piedzīvojumiem un nelielām nekaitīgām nebēdnībām.

Teksts: Agnese Ozoliņa