Ar 1919. gada 1. septembri, kad nodibināja Neredzīgo institūtu, tajā darbojas bibliotēka, kurā bija ap 200 grāmatu. Bez vācu grāmatām arī 35 grāmatas latviešu valodā. Starp tām brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki”, Apsīšu Jēkaba „Stāsti”. 1922. gada septembrī institūta vadītājs P. Eihe un skolotājs A. Rutkis izstrādāja Braila raksta latviešu valodas alfabētu, kas radīja iespēju turpmāk Latvijas neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem apgūt zināšanas latviešu valodā.

Radās iespēja turpmāk skolas bibliotēku papildināt ar Braila raksta grāmatām dzimtajā valodā, jo šajā laikā no 700 grāmatām tikai 32 bija dzimtajā valodā. Grāmatu pārrakstīšanā tika iesaistīti 30 apmācītu inteliģentu bezdarbnieku. 1930. gada otrajā pusē dažus amatniekus skolā sāka apmācīt par grāmatu iesējējiem. 1953. gadā darbu sāka Braila raksta grāmatu izdevniecība. No 1960. gada skola atrodas Juglas ielā 14/a. Kopš tā laika šeit ir arī skolas bibliotēka.

Esam specifiska bibliotēka, tāpēc sadarbojamies praktiski tikai ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku, kas atrodas mums blakus (Juglas ielā 14) un uz kurieni pēc daiļliteratūras grāmatām Braila rakstā un diskos dodas mūsu skolēni. Šī sadarbība ir papildinājusies arī ar palielinātās drukas grāmatām, kas pārsvarā iekļautas mācību programmas obligātajā literatūrā, kā arī ar dažādiem literāriem pasākumiem un konkursiem, kuros piedalās arī mūsu audzēkņi.

Daļa mūsu vājredzīgo skolēnu apmeklē publisko bibliotēku „Strazds”, kura atrodas mums blakus. Šajā bibliotēkā mūsu skolēni rīko savu domrakstu un zīmējumu izstādes. Bibliotēkas darbinieki regulāri apmeklē mūsu skolas literāros pasākumus un tikšanās ar rakstniekiem un kultūras darbiniekiem, kurus regulāri organizē bibliotekāre Ligita Kūle.

Gadā mums ir vismaz 3 lieli pasākumi, kuros katrā piedalās apmēram 20 skolēnu. Esam 2008. gadā nominēti, kā labākā interešu grupa, apsteidzot Franču liceju, par ko pamatoti lepojamies. Pēdējos gados, mainoties skolēnu sastāvam un viņu spējām, mainās arī mūsu iespējas. Kā pastāvīga vērtība literārajos pasākumos ir Dzejas dienas. Mūsu skolā tās saistās ar Skolotāju dienas svinībām. Pēdējos gados esam runājuši O. Vācieša un I. Ziedoņa dzeju. Šajā mācību gadā, pievienojoties Raiņa un Aspazijas jubilejas svinībām, arī mūsu skolēni runāja Raiņa mīlas dzeju. Kā otru tradīciju varu minēt 18. Novembra svētkos runātos fragmentus no A.Čaka poēmas „Mūžības skartie”, kas veltīta latviešu strēlniekiem un ir lielisks patriotiskās audzināšanas veids.

Kā balva par ieguldīto darbu, katru gadu apmeklējam kādu sponsorētu teātra izrādi un vairākas latviešu filmas. Visi šie pasākumi padziļina skolēnu izpratni par literatūru.